Augt bez tēva nav pati labākā dzīves pieredze. Būt mazai meitenei bez tēva ir grūti. Taisnību sakot, tas atstāj iespaidu uz visu tavu dzīvi. Tēva trūkums ietekmē gan tavu pasaules uzskatu, gan to kā tu skaties uz lietām, sevišķi uz attiecībām.
Es nezinu, kas tieši notika ar tevi.
Varbūt tu biji lieciniece vecāku strīdiem. Varbūt tu redzēji, kā tava mamma visu darīja viena pati. Varbūt tevi pameta pašas tēvs. Varbūt viņš nomira, vai vēl ļaunāk – viņš slikti izturējās pret tevi.
Es negribu iedziļināties detaļās vai cēloņos, taču vienīgais, par ko es esmu pārliecināta ir tas, ka tu visā šajā neesi viena.
Es to zinu, jo arī man nav tēva.
Bija laiks, kad tev pašai bija sevi jāaizstāv. Kad tu biji maziņa un nebija neviena , kas tevi apskautu un teiktu: “Viss ir labi, mana princese, tētis ir līdzās.” Tu kļuvi par princesi sev pašai un uzliki sev kroni, jo neviens to nedarīja. Tu izveidoji pati savu gliemežvāku, kurā var paslēpties, lai neviens un nekas nevarētu tevi salauzt.
Tas bija smagi, es zinu.
Taču tagad es gribu tevi atbalstīt.
Varbūt tev ir bijusi grūta dzīve, bet tas ir padarījis tevi stipru. Pieņem savu pagātni, lai arī cik sāpīga tā nebūtu, un tici man, tas palīdzēs tev kļūt labākai. Mīli bez ierobežojumiem, mīli, pirmām kārtām sevi, jo mums nācās to iemācīties.
Tu neesi viena.
Es to teikšu atkal: Tu neesi viena.
Mūsu ir simti, pat tūkstoši. Un katrai ir sava sāpe. Bet mēs vienmēr būsim līdzās, mierinot viena otru un motivējot.
Bija smagi, taču tu esi tā vērta. Vienmēr to atceries!
Un nekad neviena neļauj to tev atņemt.